[Vārds], dūraiņu silti sveicieni no Ziemeļpola!
Te atkal es – Tavs senais, sirmais draugs Ziemassvētku vecītis. Šovakar aiz loga snieg tik klusi, ka visa pasaule šķiet uz mirkli kļuvusi mazliet lēnāka. Un tas man lika aizdomāties par ko tādu, ko ikdienas skrējienā viegli piemirst.
Mēs bieži gaidām lielus notikumus, panākumus un brīnumus. Bet, dzīvojot jau diezgan iespaidīgu skaitu gadu, esmu sapratis, ka dzīvi skaistu dara pavisam mazas lietas: [kāds saņēmējam īpašs ikdienas prieks], [kāds cilvēks, kopīga nodarbe vai tradīcija] un tas mirklis, kad [personisks, silts piemērs].
Šos mazos, priekpilnos brīžus parasti nevar iesaiņot dāvanu papīrā, bet bieži tieši tie izrādās visvērtīgākie.
Lai Tev netrūkst cilvēku, vietu un mazu ikdienas lietu, kas iededz sirdī prieku. Es zinu arī to, ka Tu šogad [sasniegums, pārmaiņa vai nozīmīgs notikums], bet vēl vairāk par paveikto mani priecē tas, kāds gaišs cilvēks Tu esi – [1–3 saņēmēja īpašības].
Laikam jau Ziemassvētku burvība visbiežāk slēpjas tieši tur – mirkļos, cilvēkos un sajūtās, kas tumšās ziemas debesīs izkaisa miljoniem spīdošu prieka zvaigznīšu.
No sirds novēlu Tev [personisks novēlējums]!
Sūtot visgaišākās domas,
joprojām Tavs Ziemassvētku vecītis