Seksuālā vardarbība ir novēršama sabiedrības veselības problēma, tādēļ pieaugušie tiek aicināti veidot sabiedrību, kurā vairs nebūtu ne mazākās iecietības pret bērnu seksuālo izmantošanu.
Daudziem šķiet, ka viņi par seksuālo vardarbību pret bērniem dzird vairāk nekā gribētos. Šķiet, ka televīzijā, radio un laikrakstos ir pārmērīgi daudz šausminošu ziņu par bērniem, kuri tiek izmantoti, paverdzināti, nolaupīti vai pat nogalināti, un šajos stāstos varmākas bieži ir svešinieki. Patiesībā stāsti, kam masu informācijas līdzekļos pievērš visvairāk uzmanības, nav tipiskākie gadījumi. Biežāk bērnus seksuāli izmanto kāds, kuru bērns pazīst – ģimenes loceklis, kaimiņš, draugs u.c.
Cilvēki, kas seksuāli izmanto bērnus, ļoti bieži ārkārtīgi prasmīgi izpelnās uzticību no bērna, viņa vecākiem vai aizbildņiem, un vardarbība var turpināties gadiem ilgi, nevienam par to pat nenojaušot. Tieši tāpēc, ka bērni reti spēj pastāstīt, ka tiek izmantoti, mums, pieaugušajiem, viņi ir jāaizsargā. Tomēr nav viegli tikai pēc uzvedības atpazīt cilvēkus, kas seksuāli izmanto bērnus – vai nu tāpēc, ka nezinām, kam pievērst uzmanību, vai arī mūsu aizdomas ir tik nepatīkamas, ka mēs tās vienkārši nepieņemam.
Ikviens no mums var iemācīties atpazīt seksuālās izmantošanas pazīmes, pirms izmantošana ir notikusi, un spēj rīkoties, lai to novērstu.
Būtiski ir arī mudināt cilvēkus, kas seksuāli izmanto bērnu vai par to domā, atzīt, ka viņu uzvedība ir kaitējoša, un meklēt palīdzību, lai to izmainītu.
Mēs varam pasargāt bērnus, iemācoties pamanīt potenciālā varmākas uzvedībā brīdinājuma pazīmes, un zinot, ko šādā situācijā darīt.
Atbilstoša informācija palīdz mums šīs pazīmes atpazīt un rīkoties. Tāpat kā kampaņa pret auto vadīšanu dzērumā attur kādu sēsties pie stūres alkohola reibumā un kādam citam sniedz pārliecību, ka viņam ir tiesības reaģēt, redzot, ka kāds ir piedzēries un grasās sēsties pie stūres, informācija un padomi var palīdzēt mums rīkoties, ja mums ir aizdomas, ka kāds, iespējams, seksuāli izmanto bērnus.
Kas mums liedz saredzēt seksuālo izmantošanu?
Ņemot vērā problēmas apmērus, mums jārēķinās ar to, ka ir daudz pieaugušo, kas sev tuvu personu lokā ir saskārušies ar bērnu seksuālu izmantošanu, vai pazīst kādu, kas ir ticis izmantots, bet, iespējams, nav to pamanījuši. Ja notiek kaut kas tik neiedomājams, ir tikai cilvēcīgi, ka prāts atrod veidus, kā to noliegt. Viens no visbiežākajiem secinājumiem, ko šādā situācijā izdara vecāki, ir: “Mans bērns man pateiktu, ja viņu kāds seksuāli izmantotu, bet viņš neko tādu nav teicis, tātad – tas nenotiek”. Bet tomēr, kā jau augstāk minēts, ir dažādi iemesli, kādēļ bērni nestāsta.
Bērni bieži vien drīzāk mums parāda, nevis pastāsta, ka viņus kaut kas nomāc. Izmaiņas bērna uzvedībā var izraisīt dažādi iemesli, bet, ja mēs pamanām vairākas brīdinājuma pazīmes, ir laiks vērsties pēc palīdzības vai padoma.
Jāpievērš uzmanība, ja bērns:
- neadekvāti izrāda savu seksualitāti, izmantojot rotaļlietas vai citus priekšmetus;
- cieš no murgiem, slikti guļ;
- atsvešinās vai izrāda pārspīlētu pieķeršanos;
- pēkšņi mainās kā personība, kļūst nedrošs;
- regresē uzvedībā, piemēram, sāk slapināt gultā;
- izjūt neizskaidrojamas bailes no konkrētām vietām vai cilvēkiem;
- ļaujas dusmu izvirdumiem;
- maina ēšanas paradumus;
- kļūst noslēpumains.
Nedrīkst atstāt bez ievērības, ja:
- bērnam konstatē fiziskas pazīmes, piemēram – neizskaidrojamas sāpes vai ievainojumus ap dzimumorgāniem, seksuāli transmisīvās slimības.
Kā ar lielākiem bērniem un pusaudžiem?
Daudzi gados vecāki bērni, gan zēni, gan meitenes, tiek seksuāli izmantoti ārpus mājām, plašākā sociālajā lokā. Pazīmes, kas liecina par paaugstinātu risku, ka jaunietis tiek seksuāli izmantots:
- pārstāj apmeklēt skolu vai pazūd bez vēsts;
- atsvešinās no ģimenes un draugiem;
- kļūst noslēpumains;
- ir redzēts dažādās automašīnās, iespējams, ar gados vecākiem cilvēkiem;
- neskaidros apstākļos jaunietim parādās nauda vai dāvanas, tostarp mobilais tālrunis;
- biežāk nekā parasti apmeklē ārstu vai medmāsiņu skolā.
Ko mēs varam darīt, lai novērstu bērnu seksuālo izmantošanu?
Drošas attiecības starp pieaugušajiem un bērniem ir tādas, kurās nav noslēpumu. Bērni, kuriem ir šādas attiecības, jūtas droši pastāstīt kādam par notikušo pat tad, ja viņi nebūs izrādījušies spējīgi pateikt “nē” varmākam. Cilvēki, kas vēlas seksuāli izmantot bērnus, parasti izvairās no attiecībām, kurās nav noslēpumu.
Jo grūtāk varmākam būs iespraukties starp bērniem vai jauniešiem un viņu vecākiem vai aizbildņiem, jo lielāka iespēja, ka šie bērni un jaunieši būs pasargāti.