Aicinām būt vērīgiem: krīzes laikā neaizsargātākie ir bērni

Katra ģimene krīzes situācijā cenšas tikt galā ar emocijām savā veidā – kāds ļoti meklē jaunus darbošanās veidus, kāds ieslīgst grūtsirdībā par ierastās lietu kārtības zaudējumu, un tam visam pa vidu ir bērni, kuri redz mūsu satrauktās sejas, dzird paceltās balsis un kuriem turklāt vēl arī jācenšas apgūt jaunā mācību viela.

Līdz ar augošo emocionālo un arī ekonomisko spriedzi sabiedrībā, satraukums aug arī ģimenēs un vispirms emocijas izpaužas uz cilvēkiem, kuri mums ir vistuvāk. Šobrīd visā pasaulē palielinās riski bērniem ciest no visu veidu vardarbības un pamešanas novārtā. Īpaša riska grupa ir internātskolu bērni, atvases, kuru vecākiem ir garīga rakstura traucējumi vai hroniskas slimības, tāpat lielākas grūtības ar bērnu pieskatīšanu var rasties daudzbērnu vai viena vecāka ģimenēm.

Ikdienā sava veida uzraugošu funkciju veic mācību iestāžu pedagogi: katru dienu satiekot bērnu un mazākajiem – arī viņa vecākus – pedagogs pārliecinās par to, ka bērns ir apģērbts, paēdis un jūtas labi. Šobrīd visi bērni ilgstoši paliek mājās. Ārkārtīgi liela nozīme te būtu sociālās jomas darbiniekiem, kas apseko ģimenes un var laikus pamanīt, ja bērni ir apdraudēti, taču arī palīdzošās iestādes pašlaik strādā ārkārtas režīmā, kā rezultātā ir sarežģīti pārliecināties par ģimeņu un bērnu stāvokli.

Līdz ar to vēl lielāku lomu bērnu drošībā ieņem kaimiņi, draugi un radinieki, kas var pamanīt notiekošo un iesaistīties. Jā, mums ir jāietur distance, bet tas nenozīmē, ka mēs varam pievērt acis uz bērniem nedrošās situācijās.

Mēs aicinām ikvienu būt vērīgam:

  • Ja redzi, ka bērnu vecāki ar kādu situāciju netiek galā, esi iejūtīgs un piedāvā palīdzību.
  • Ja pamani, ka pirmsskolas bērns ir viens, paliec blakus, mēģini noskaidrot, kur ir bērna pieskatītājs, sauc policiju.
  • Ja redzi bērnu nedrošā vietā vai situācijā, brīdini bērnu un palīdzi viņam.
  • Ja novēro, ka problēma ģimenē ir ilgstoša, piezvani sociālajam dienestam.
  • Ja bērns ir apdraudēts vai pats nejūties droši, sauc policiju.

Ikvienu, kam ir sajūta, ka saviem spēkiem netiekam galā, aicinām nenoslēgties sevī un vērsties pēc padoma:

  • Sociālie dienesti, bāriņtiesas un krīzes centri visā Latvijā
  • “Centrs Dardedze” – psihologa, sociālā darbinieka konsultācijas 29556680
  • “Skalbes” – diennakts krīzes tālrunis 2 7722292
  • Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem (cietusajiem.lv) 116006
  • Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 116111